Facebook
Facebook
Pamatinformācija
Lapas veids Sociālais portāls
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
ĪpaŔnieks Meta Platforms
DarbÄ«bu uzsāka 2004. gada 4. februārÄ«
Valodas 111 valodas
Komerciāla Jā
Reģistrācija Obligāta
Reģistrētie lietotāji 3 miljardi aktīvu lietotāju (2023. gada)
Mājaslapa Facebook.com

Facebook ir sociālais medijs un tieÅ”saistes sociālais tÄ«kls. Tā Ä«paÅ”nieks ir uzņēmums Meta Platforms, kas bāzēts Menloparkā, Kalifornijā. Pakalpojumu izveidoja Marks Zakerbergs kopā ar citiem Hārvarda koledžas studentiem, un tas publiski kļuva pieejams 2004. gada 4. februārÄ«. AktÄ«vo lietotāju skaits 2023. gada beigās bija vairāk nekā 3 miljardi.[1]

Facebook lietotāji var pievienoties tīkliem, kas sakārtoti pa pilsētām, darbavietām, skolām un reģioniem, sazināties ar citiem cilvēkiem. Viņi arī var pievienot draugus, sūtīt elektroniskās vēstules un publicēt ziņas par sevi.

Nosaukuma izcelsme

[labot | labot pirmkodu]

Mājaslapas nosaukums, kas latvieÅ”u valodā tulkojams kā "seju grāmata", ir pārņemts no tāda paÅ”a nosaukuma papÄ«ra grāmatām, kuras tiek izmantotas vairākās ASV koledžās, attēlojot studentu pilsētiņas kopienas dalÄ«bniekus, un pasniegtas jaunajiem studentiem, kā arÄ« darbiniekiem, lai tie iepazÄ«tu citus studentu pilsētiņas cilvēkus.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Uzņēmums dibināts 2004. gada 4. februārī.

2014. gada 19. februārÄ« Facebook paziņoja, ka par 19 miljardiem ASV dolāru iegādāsies mobilo ziņojumu servisa uzņēmumu WhatsApp,[2] kas ir lielākais darÄ«jums uzņēmuma vēsturē. AprÄ«lÄ« tika iegādāts Somijas uzņēmums ProtoGeo, kas izstrādā sporta aktivitāŔu analizēŔanas lietojumprogrammu Moves, kura izmanto viedtelefonā iebÅ«vētos sensorus.[3]

2021. gada oktobrī sociālā tīkla īpaŔnieks Facebook, Inc. nomainīja nosaukumu uz Meta Platforms, Inc. (zīmols Meta).

Lietotāju iespējas

[labot | labot pirmkodu]

Facebook ļauj izveidot lietotāja profilu ar fotogrāfiju un informāciju par sevi, aicināt draugus, sÅ«tÄ«t tiem ziņojumus, mainÄ«t savus statusus, atstāt paziņojumus uz savas un citu lietotāju laika joslām, augÅ”upielādēt fotogrāfijas un videoklipu ierakstus, veidot intereÅ”u grupas.

2007. gadā Facebook sāka piedāvāt programmētājiem no visas pasaules veidot lietotnes (spēles, mÅ«zikas apmaiņas lietotnes, fotogrāfiju redaktēŔanas lietotnes u.c) un pelnÄ«t ar to naudu.[4]. Pateicoties Ŕādai iespējai sociālā tÄ«kla lietotāju skaits bÅ«tiski pieauga.

Facebook piedāvā virkni dažādu iespēju komunicēt lietotāji savā starpā. Vienas no populārākajām funkcijām ir virtuālie ā€œMan patÄ«k", foto albumi un laika josla, kur savā starpā pazÄ«stamie lietotāji var atstāt komentārus.

Lietotāji var kontrolēt informācijas pieejamību, kas ir publicēta viņu profilos un noteikt kādām lietotāju grupām dot piekļuvi kādai informācijai.

Spiežot pogu ā€œMan patÄ«kā€, lietotājs izrāda savu piekriÅ”anu vai simpātijas Facebook ierakstiem. Piemēram, ja Facebook lietotājam patÄ«k kāda fotogrāfija.

Par Facebook no citiem portāliem

[labot | labot pirmkodu]

Facebook portālā ikvienam tā lietotājam ir iespējams spēlēt neskaitāmas spēles, tādas kā Sorority Life, kas tā lietotājam ļauj iejusties ASV kopmÄ«tņu pilsētiņas dzÄ«vē un justies kā korporācijas biedram, Mafia Wars, kas ļauj karot ar citiem lietotājiem, kas veido savas mafijas, Pet Society, kas ļauj katram audzēt savu dzÄ«vnieciņu, par kuru rÅ«pēties. Un viena no Ŕādām spēlÄ«tēm ir Farmville, kas katram ļauj izveidot savu fermu un audzēt tajā ko tik sirds kāro un par paveikto darbiņu iegÅ«t naudiņu, par kuru iegādāties aprÄ«kojumu, dzÄ«vniekus, sēklas, mājas utt. Å Ä« spēlÄ«te vien ar saviem 69 miljoniem aktÄ«vajiem lietotājiem savā popularitātē ir pārspējusi visiem labi pazÄ«stamo portālu Twitter.

Runājot par paÅ”u Facebook, skaitļi tieŔām ir iespaidÄ«gi. MēneÅ”a laikā Facebook 350 miljoni lietotāju apskata 200 miljardus lapu Å”ajā portālā. Portālā esoÅ”ajā mini sarakstē katru dienu tiek nosÅ«tÄ«tas 1,6 miljardi ziņu un katru sekundi portālā tiek ievietotas 1,4 miljoni fotogrāfijas.

Facebook veidotājs Marks Zakerbergs Å”o portālu nodēvēja par ā€žkustÄ«buā€ nevis portālu un piezÄ«mēja, ka Å”is ir tikai uzņēmuma uzvaras gājiena sākums, nevis beigas.

Facebook Stratēģiskās plānoÅ”anas nodaļas vadÄ«tājs Trevors Džonsons stāstÄ«ja, ka katrs lietotājs Å”o mājaslapu uztver citādāk un izmanto citiem mērÄ·iem. Facebook laika gaitā ir ļoti mainÄ«jies un sastāv no daudziem elementiem – lietotāju profiliem, domubiedru grupām, spēlēm un vairāk nekā 90000 lietotnēm.

Ja sākumā Facebook lietotāji pārsvarā bija jaunieÅ”i, tad Å”obrÄ«d portāls sāk ā€žnovecotiesā€, jo visstraujāk pieaug to lietotāju skaits, kas ir vecāki par 35 gadiem.

Šādi skaitļi un straujie portāla augÅ”anas tempi parāda, ka drÄ«zumā Facebook bÅ«s pasaulē tāda pati savdabÄ«ga ā€žiedzÄ«votāju datubāzeā€ kā Latvijā populārais portāls draugiem.lv.

Latvija sociālajā tīklā Facebook

[labot | labot pirmkodu]

ā€žIf you like Latvia, Latvia likes youā€ jeb ā€žJa tev patÄ«k Latvija, Latvijai patÄ«c tuā€ – ar Ŕādu saukli jau kopÅ” 2012. gada 27. janvāra sociālajā tÄ«klā Facebook komunicē Latvija. Å obrÄ«d tai jau ir pieteikuÅ”ies 31 874 sekotāji. Projekts – izveidot oficiālo valsts lapu konkrētajā sociālajā tÄ«klā – ir valsts institÅ«ciju iniciatÄ«va, kuras galvenā ideja ir veicināt Latvijas starptautisko atpazÄ«stamÄ«bu.[5]

ā€žLatvija ir viena no pirmajām valstÄ«m, kas atklāj savu oficiālo lapu sociālajā tÄ«klā ā€žFacebookā€,ā€ tā Latvijas oficiālās ā€žFacebookā€ lapas ā€žIf you like Latvia, Latvia likes youā€ atvērÅ”anas preses konferencē norādÄ«ja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Latvijas mājaslapas sociālajā tÄ«klā Facebook pamatideja ir: ja tev patÄ«k Latvija, Latvijai patÄ«c tu. Ar lapas palÄ«dzÄ«bu valsts iestādēm ir iespēja komunicēt citādi, nekā tas bija ierasts lÄ«dz Å”im. "Å Ä« ir iespēja spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un veicināt Latvijas starptautisko atpazÄ«stamÄ«bu. Jautājums ir tikai, cik ļoti caur Å”o jauno komunikācijas kanālu spēsim cilvēkus ieinteresēt un informēt par to, kas ir Latvijā - par kultÅ«ru, ievērojamākajām vietām, un tā veicināt gan Latvijas atpazÄ«stamÄ«bu, gan tÅ«risma pieplÅ«di, gan arÄ« nodot tos vēstÄ«jumus, kas mums ir svarÄ«gi," skaidro Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.[5]

2021. gada augustā Latvijā Facebook lietotāju skaits sasniedza 1,24 miljonus jeb 66% no visiem valsts iedzÄ«votājiem, ierindojoties pirmajā vietā kā izmantotākais sociālais tÄ«kls visā Latvijā. Facebook lietotāju vidÅ« 56% ir sievieÅ”u, 43,7% – vÄ«rieÅ”u. Visvairāk lietotāju ir vecuma grupā no 25 lÄ«dz 34 gadiem.

Cenzūra

[labot | labot pirmkodu]

Facebook pastāvÄ«gi ir gan cenzÅ«ras upuris, gan Ŕādas cenzÅ«ras radÄ«tājs. Vairākās valstÄ«s Å”o platformu bloķē vai uz ilgu laiku bloķēja, lai to iedzÄ«votāji nekontaktētos ar ārvalstniekiem, kas pauž attiecÄ«gās valsts varai naidÄ«gus viedokļus un varētu ietekmēt iedzÄ«votāju uzskatus ā€” ievērojamākās no tām ir Ķīna,[6] Krievija,[7] Irāna[8] un Turcija.[9] Daudzās valstÄ«s reizēm notiek Ä«slaicÄ«ga Facebook vai visa Interneta bloķēŔana sabiedrisku nemieru vai protestu laikā, lai pārrautu nemiernieku savstarpējos sakarus. Ir arÄ« vietējas Ä«patnÄ«bas, tā Austrijā, Vācijā un Francijā bloķēja tekstus, kas noliedza Holokaustu, tai skaitā arÄ« Facebook..

Vienlaikus lietotāji apsÅ«dz cenzÅ«rā paÅ”u sociālo tÄ«klu, kura vadÄ«ba reizēm atzÄ«st cenzÅ«ru un uzskata to par likumÄ«gu, kā seksuālu attēlu publikācijas gadÄ«jumā. Pie tam cenzÅ«ra liedza publicēt arÄ« klasisko gleznu reprodukcijas, saskatot seksualitāti jebkurā intÄ«mo vietu attēlojumā un reizēm pat skÅ«pstos.[10] 2021. gada sākumā, kad ASV izvērsās konflikts par vēlēŔanu iznākuma likumÄ«bu, opozÄ«cijas lÄ«deris tika bloķēts Facebook un sÄ«ktekstu vietnē Twitter, cenzÅ«ru izjuta arÄ« daudzi citi konservatÄ«vā spārna pārstāvji.[11] PaÅ”a Facebook vadÄ«ba apgalvoja, ka izmaiņu rezultātā cietuÅ”as visas politiskās grupas un tās vērstas uz vietējo un Ä£imenisko ziņu prioritāti pār valsts lÄ«meņa notikumiem.[11] Tā rezultātā parādÄ«jās vairāki jauni sociāli tÄ«kli, kuri deklarēja mazāku cenzÅ«ru,[12] taču vismaz pirmajos gados tiem pat visiem kopā neizdevās pietuvoties Facebook popularitātes lÄ«menim. To ietekmēja arÄ« Å”o tÄ«klu ārēja cenzēŔana ASV, piemēram, viņu aplikāciju izņemÅ”ana no Google un Apple tieÅ”saistes izplatīŔanas vietnēm. Pēc dažiem mēneÅ”iem arÄ« Latvijā izraisÄ«jās publisks skandāls, kad Facebook cenzēja Māras ZālÄ«tes un Alvja Hermaņa tekstus.[13] 2023. gadā ievērÄ«bu izpelnÄ«jās gadÄ«jums, kad Facebook aizliedza dzejnieka Imanta Ziedoņa tekstu un uz laiku nobanoja tā pārpublicētāju. Par Latvijas valsts piederÄ«go darboÅ”anos Facebook pretukrainiskajā cenzÅ«rā Valsts droŔības dienests uzsāka pārbaudi.[14]

Neskaitot politiskos, politnekorektos un seksuālos jautājumus, Facebook cenzÅ«rai neregulāri pakļauta tiek arÄ« klimata maiņu katastrofāluma apÅ”aubīŔana,[15] saites uz konkurējoÅ”iem sociāliem tÄ«kliem,[16] Covid-19 nopietnÄ«bas un vakcinēŔanās lietderÄ«bas apÅ”aubīŔana.[17]

Latvijā cenzÅ«ru veic CCC Riga Digital Services, kas ir daļa no starptautiskas kanādieÅ”u firmas TELUS ar biroju RÄ«gā, no kuras Facebook iepērk satura moderēŔanas pakalpojumu.[18] Firmas uzdevumos ietilpst ne tikai lietotāju veidotā satura moderācija, bet arÄ« nevēlamu lietotāju dzēŔana.[18] Šādas paÅ”as funkcijas TELUS nodaļas veic citās valstÄ«s, daļā kuru, tāpat kā Latvijā, tās tiek vainotas politiskā angažētÄ«bā un Bulgārijā pat noveduÅ”as lÄ«dz publiskiem protestiem, piespiežot TELUS biroju atstāt valsti.[18] Tā kā Facebook politiskās un ētiskās vadlÄ«nijas tiek mainÄ«tas gandrÄ«z ik divas nedēļas un tās netiek darÄ«tas zināmas lietotājiem, moderatori paÅ”i bieži nepārzina savus pienākumus un spēkā esoÅ”os noteikumus.[18] Å os noteikumus un to izmaiņas valstu vai citu spēku organizētām grupām viegli izmantot savā labā, ar formāliem ieganstiem bloķējot pretēju uzskatu lietotājus, kas arÄ« regulāri notiek.[18] Daudzos jautājumos Facebook ir nelÄ«dzsvarota attieksme, piemēram, krievus nievājoÅ”ie vārdi tiek uzskatÄ«ti par aizskaroŔākiem nekā pret latvieÅ”iem vai ukraiņiem vērstie aizskaroÅ”ie termini, kas radÄ«jis lietotājos uzskatu par Facebook vadÄ«bas prokrievisko noskaņojumu.[18]

Bez tieŔās cenzÅ«ras Latvijā vēl darbojas žurnālistu grupas Re:Baltica paspārnē esoÅ”s kontrpropagandas birojs Re:Check, kurÅ” kopÅ” 2020. gada marta sniedz konsultācijas Facebook potenciālu maldu ziņu gadÄ«jumos, veic faktu pārbaudi un veido savus ierakstus, kas tiek uzspiesti lietotājiem, kuri Ŕādas potenciālas maldu ziņas vēlas izlasÄ«t.[19]

[labot | labot pirmkodu]
(2004—2005)
(2004—2005) 
(2005—2015)
(2005—2015) 

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Ā«Biggest social media platforms 2023Ā». Statista. SkatÄ«ts: 2023-11-11.
  2. ↑ Facebook pirkums padara WhatsApp vērtÄ«gāku par Coca-Cola Žanete Hāka, Dienas Bizness, 2014. gada 20. februāris
  3. ↑ Facebook nopērk Somijas ProtoGeo Dienas Bizness, 2014. gada 28. aprÄ«lis
  4. ↑ Dave Fetterman. Ā«Facebook Development Platform Launches..Ā» (latvieÅ”u). Facebook Development Platform, 15.08.2006. SkatÄ«ts: 2006-08-15.
  5. 1 2 Ā«latviesiem.co.ukĀ». www.latviesiem.co.uk. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2022-08-09. SkatÄ«ts: 2023-06-07.
  6. ↑ Ā«China Blocks Access To Twitter, Facebook After RiotsĀ». TechCrunch (en-US). 2009-07-07. SkatÄ«ts: 2023-06-06.
  7. ↑ «Российский суГ запретил Facebook Šø InstagramĀ». fontanka.ru - новости Данкт-ŠŸŠµŃ‚ŠµŃ€Š±ŃƒŃ€Š³Š° (krievu). 2022-03-21. SkatÄ«ts: 2023-06-07.
  8. ↑ Associated Press. Ā«Iranian government blocks Facebook accessĀ». The Guardian (en-GB), 2009-05-24. ISSN 0261-3077. SkatÄ«ts: 2023-06-06.
  9. ↑ Ā«MAP: Here are the countries that block Facebook, Twitter, and YouTubeĀ». Mother Jones (en-US). SkatÄ«ts: 2023-06-06.
  10. ↑ Ā«Astra Zoldnere | "Facebook" apÅ”aubāmā cenzÅ«raĀ». satori.lv (angļu). Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2023-06-07. SkatÄ«ts: 2023-06-07.
  11. 1 2 Jason Schwartz. «Conservative outlets take on Facebook». POLITICO (angļu), 2018-03-29. Skatīts: 2023-06-07.
  12. ↑ Ā«Radikāļu apklusināŔana, vai brutāla cenzÅ«ra? ā€œFacebookā€ un ā€œTwitterā€ skeptiÄ·i meklē jaunas platformasĀ». tv3.lv (latvieÅ”u). Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2023-06-07. SkatÄ«ts: 2023-06-07.
  13. ↑ Ā«Aizliegtais paņēmiens. Operācija: ""Facebook" un cenzÅ«ra"Ā». ltv.lsm.lv (latvieÅ”u). 2021-03-22. SkatÄ«ts: 2023-06-07.
  14. ↑ Ā«Krievijas cenzÅ«ra un propaganda iekaro interneta vietni "Facebook". Jāturas pretÄ«!Ā». neatkariga.nra.lv (latvieÅ”u). SkatÄ«ts: 2023-06-07.
  15. ↑ ENVIRONMENTAL PROGRESS. I Have Been Censored By Facebook For Telling The Truth About Climate Change And Extinctions
  16. ↑ Klint Finley. Ā«Facebook Is Blocking an Upstart Rival---But It's ComplicatedĀ». Wired (en-US). ISSN 1059-1028. SkatÄ«ts: 2023-06-07.
  17. ↑ Thacker, Paul D. (2021-11-02). "Covid-19: Researcher blows the whistle on data integrity issues in Pfizer’s vaccine trial" (en). BMJ 375: n2635. doi:10.1136/bmj.n2635. ISSN 1756-1833. PMID 34728500.
  18. 1 2 3 4 5 6 Ā«Vai Facebook cenzē Ukrainu atbalstoÅ”us ierakstus? | Re:BalticaĀ» (latvieÅ”u). Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2023-06-07. SkatÄ«ts: 2023-06-07.
  19. ↑ Ā«Kā tieÅ”i Re:Check veic Facebook faktu pārbaudi? | Re:BalticaĀ» (latvieÅ”u). Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2023-06-07. SkatÄ«ts: 2023-06-07.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]